You are here

Noskaties video - Latvijas pašvaldības stāsta kādās tēmās pētījuši citu Eiropas pilsētu pieredzi, un ko plāno paveikt pašu mājās.

Edited on

27 May 2019

Pašlaik Latvijas pašvaldības piedalās desmit URBACT projektos – tie septiņi darbības plānošanas tīklu projekti un viens īstenošanas tīklu projekts, kā arī divi labās prakses pārneses projekti. Lai runā Latvijas pilsētu pārstāvji - noskaties video un uzzini kā Latvijas pašvaldībām veicies darbības plānošanas tīklu projektos!

 

 

 

 

Latvijas pašvaldībām līdz šim populārākā tēma URBACT programmas ietvaros ir ekonomikas attīstība. Šī tēma cieši saistīta ar darbavietu un iedzīvotāju skaita saglabāšanu. Arī Cēsu novada “TechTown” projektā jauniešu piesaistīšana dzīvei novadā ir būtisks mērķis, un atbalsts digitālās ekonomikas attīstībai novadā ir viens no veidiem, kā to panākt. Jelgavas novada pašvaldība strādā pie atbalsta mazajiem uzņēmējiem pārtikas ražošanas sektorā projektā “AgriUrban”. Daugavpils dome projektā “Gen–Y City” pēta iespējas, kā pilsētas centram piesaistīt jaunos radošos uzņēmējus.

Līdzīgs mērķis ir arī Siguldas novadam – ar projekta “INT–HERIT” palīdzību siguldieši gatavo rīcības plānu radošo uzņēmēju piesaistīšanai darbam Siguldas pils kompleksā, tādējādi veicinot tūristu interesi uzkavēties Siguldā ilgāk. “INT–HERIT” ir vienīgais īstenošanas tīklu projekts, kur piedalās kāda Latvijas pašvaldība.

Vairākas Latvijas pašvaldības strādā pie sociālās iekļaušanas tēmām. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments projektā “Arrival Networks” darbojas pie migrācijas sadaļas nākamajai sabiedrības integrācijas programmai. Liepājas pilsētas domes Sporta pārvalde projektā “Vital Cities” attīsta sporta iespējas pilsētvidē, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un veicinot līdzdalības iespējas. Projekta “Vital Cities” ietvaros Liepājā divas reizes viesojušies dažādu nozaru speciālisti – pilsētvides plānotāji, labklājības un pasākumu organizatori, datu analītiķi, pašvaldību darbinieki no partnerpilsētām un projekta eksperti, lai sniegtu idejas un savu skatījumu Beberliņu un Karostas attīstībai. Projektā “Change!” Rīgas plānošanas reģions kopā ar Ķekavas, Jaunpils un Carnikavas novada pašvaldībām strādā pie risinājumiem, kā labāk iesaistīt iedzīvotājus viņiem domāto pakalpojumu dizainā, tajā skaitā sadarbojoties ar Rīgas apkaimju biedrībām.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde URBACT projektā “REFILL” strādā pie tādas būtiskas tēmas kā pašvaldību resursu pārvaldība. “REFILL” projekta fokuss ir tukšo ēku un teritoriju pagaidu lietošana kā jauns pašvaldības instruments ēku degradācijas novēršanai un pilsētvides revitalizācijai.

2018.gada 4.aprīlī apstiprināti vēl divi projekti ar Latvijas pārstāvju līdzdalību. Tie ir pārneses tīklu projekti. Šo projektu būtība ir pašvaldību sadarbības tīkli, ar mērķi īstenot (pārnest) atzītas pilsētpolitikas labās prakses citās pašvaldībās – tāpēc arī konkursa nosaukums - “pārneses tīkli” (angliski – Transfer Networks). 

No Latvijas pašlaik apstiprināts Rīgas NVO nama projekts ACTive NGOs, kur Rīga būs vadošais partneris, un nodos citām pilsētām savu labo praksi pašvaldību sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām.

Savukārt, Jūrmala piedalās projektā CARD4ALL kā viena no partnerpilsētām, kas plāno pārņemt Gijonas (Spānija) labo praksi pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.

Citām Latvijas pašvaldībām vēl ir iespējams pievienoties pārneses tīklu projektiem otrajā kārtā.

Sīkāka informācija sekos šajā lapā un 

https://www.facebook.com/URBACTLatvija/

@URBACT_LV