Rīgas pilsēta ir priecīga būt par partneri Rīcības plānošanas tīklā (APN) projektā URGE un izstrādāt savu pirmo rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku būvniecības nozarē. Pilsētā (tāpat kā visās citās pilsētās) ir jārisina daudz dažādu problēmu. Kā tas ietekmē kopējo pilsētas ilgtspējas plānošanas procesu un kā projekts palīdz virzīt ambīcijas tālāk? Šos jautājumus uzdevām Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktoram un Rīgas pilsētas Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna īpašniekam Jānim Ikauniekam.
Pirmkārt, es vēlos pateikties, ka veltījāt laiku šai sarunai! Es zinu, ka jums ir daudz darba, bet jūs vienmēr atrodat laiku sarunām. Bieži tiek dzirdēts: “mazāk runā, vairāk dari!” Šķiet, ka jūs tam nepiekrītat, vai ne? Cik svarīgi, jūsuprāt, ir runāt par idejām par vides ilgtspējības jautājumiem?
Tas ir atkarīgs no veiktajām darbībām. Attiecībā uz vides ilgtspējību es pilnībā nepiekrītu šim teicienam, jo ilgtspējības jautājumi lielākoties ir saistīti ar uzvedības izmaiņām. Lai paaugstinātu vispārējās zināšanas un mainītu cilvēku uzvedību, mums ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā par šiem jautājumiem. Taču, runājot par pasākumu vai pilotprojektu ieviešanu, šeit iederas teiciens – mazāk runā, vairāk dari!
Pēdējā laikā mēs daudz dzirdam par aprites ekonomiku. Vai, jūsuprāt, cilvēki ir gatavi ieviest aprites ekonomiku savos renovācijas un būvniecības darbos? Un kā mēs varam viņiem palīdzēt?
Manā skatījumā cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu un viņi neuzskata, ka renovācijas un būvniecības darbi var būt ilgtspējīgāki. Viņi var pat neapzināties, ka patiesībā nodara kaitējumu videi. Taču domāju, ka tie, kas ir dzirdējuši par aprites ekonomiku vai ir novērtējuši visu būvdarbu dzīves ciklu, ir gatavi ieviest principus. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai arhitektiem būtu zināšanas par aprites ekonomiku un viņi varētu projektos īstenot šos principus.
Jūs bijāt iesaistīts URGE projekta rīcības plānošanas procesā. Kuru no plānotajām aktivitātēm uzskatāt par vērtīgāko?
Mans viedoklis ir tāds, ka vienmēr ir jābūt plānam, kā sasniegt savu mērķi. Plāns sastāv no vairākiem soļiem, un tie visi, manuprāt, ir vienlīdz vērtīgi. Tomēr viens no galvenajiem faktoriem rīcības plāna izveidē ir labi aptverta ieinteresēto pušu grupa. Esmu pateicīgs visiem, kas piedalās šajā procesā.
Aprites ekonomikas principu izplatīšanai būvmateriālu apmaiņas punkts – mūsu neliela mēroga aktivitāte URGE ietvaros – ir veiksmes stāsts. Mēs arī ļoti ceram uz trīs būvniecības pilotprojektu īstenošanu, pamatojoties uz šī projekta ietvaros izstrādātajām vadlīnijām.
Jūs vadījāt jaunā Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna (SECAP) sagatavošanu Rīgas pilsētai. Vai Rīgas pilsētas attīstības programmā ir nozīme aprites būvniecībai un vai URGE projekta ietvaros izstrādātais rīcības plāns saskanēs ar citiem plānošanas dokumentiem?
SECAP plānā mēs esam paplašinājuši savu sistēmu attiecībā uz CO2 bāzes uzskaiti un vispārējo redzējumu. Piemēram, mēs iekļausim arī emisijas no atkritumiem. Tā kā URGE rīcības plāns ir tieši saistīts ar būvniecības sektora atkritumu samazināšanu, tas samazinās arī bāzes emisijas un tiek īstenots kā SECAP darbība. Turklāt SECAP veicina klimata neitralitātes un aprites ekonomikas principus, atjaunojot un būvējot jaunas ēkas, īpaši publiskajā sektorā.
Darbs pie Attīstības programmas tika sākts jau agrāk, taču tajā izdevās iekļaut vairākas darbības no URGE rīcības plāna. Tikmēr Rīga ir skaidri norādījusi savu virzienu uz ilgtspējību un apriti. Tātad, jā, varu droši teikt, ka projekta rīcības plāns būs cieši saistīts ar pilsētas plānošanas dokumentiem un stratēģijām.
Vai un kā URGE projekts palīdz jūsu ikdienas darbā? Kādus ieguvumus jūs redzat no integrētā plānošanas procesa un paša projekta?
Man personīgi URGE projekts palīdz paskatīties uz lietām plašāk un ņemt vērā visu būvniecības dzīves ciklu. Projekts paaugstināja izpratni un daudzu pašvaldības departamentu un nodaļu, kā arī citu procesā iesaistīto ieinteresēto pušu kapacitāti. Projekts sniedz daudz informācijas, kas kalpo par pamatu darbības uzsākšanai. Pilsētas iedzīvotājiem pamanāmākais un vērtīgākais elements bija neliela mēroga aktivitāte - būvmateriālu apmaiņas punkts. Tas izraisīja vairāku iedzīvotāju un pat uzņēmumu interesi. Tagad mēs meklējam iespējas, kā to padarīt par pastāvīgu un attīstīt to plašāk.
Projektam ir divi galvenie ieguvumi: tas pavēra ceļu uz sarunām ar daudzām ieinteresētajām pusēm. Kā jau minēju iepriekš – tas ir ļoti svarīgi. Un otrs – mums ir rīcības plāns.
Kas ir visinteresantākais, ko esat iemācījies šajā projektā?
Man visinteresantākais bija uzzināt, ka būvmateriālus var iznomāt! Un ka pēc pagaidu ēkas demontāžas materiāliem nav bojājumu un tos var izmantot atkārtoti. Sākumā tas šķita neiedomājami. Bet patiesībā tās ir vienkāršas lietas, par kurām var pastāstīt gan profesionāļiem, gan plašākai sabiedrībai – kā būvēt un atjaunot gudri. Tāda arī bija ideja Vadlīniju apritīgai būvniecībai, ko mēs izstrādājām. Ikviens ir pelnījis zināt šīs lietas. Tādā veidā mēs visi sniedzam ieguldījumu aprites ekonomikā.
Intervēja: Rīgas enerģētikas aģentūras URBACT vietējās grupas (ULG) koordinatore Ieva Kalniņa
