PUMA: ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu dalīšanās pāri robežām
Šeit talkā nāk iniciatīva PUMA (Plans For Urban Mobility Actions) “Pilsētu mobilitātes pasākumu plāni” - platforma zināšanu apmaiņai, sadarbībai un iedvesmai. Tā ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgus, efektīvus un videi draudzīgus transporta risinājumus vietējā līmenī. PUMA savieno pilsētas Horvātijā, Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā un Spānijā, ļaujot tām mācīties cita no citas panākumiem un izaicinājumiem.
Kā daļa no URBACT Rīcības plānošanas tīkla, šis projekts kalpo kā ceļvedis deviņiem partneriem, lai sasniegtu kopīgo mērķi – ilgtspējīgu pilsētas mobilitāti, apgūstot, kā pārvarēt kopējos izaicinājumus. Pilsētas sadarbojas, lai izstrādātu iekļaujošus, uz cilvēku centrētus un ilgtspējīgus pilsētas mobilitātes plānus (sustainable urban mobility plans - SUMPs), kuros prioritāte tiek piešķirta pieejamībai, drošībai un vides ilgtspējai.
“PUMA ir par sadarbību, tīklu veidošanu, pieredzes apmaiņu, bet visvairāk – par iedvesmu, jo partneri iedvesmo cits citu. Viņi veido saiknes, dalās ar idejām, ar problēmām un kopā meklē risinājumus,” sacīja Karolina Orcholska, PUMA projekta vadošā eksperte.
PUMA pamatprincips ir mācīšanās vienam no otra. Pateicoties starptautiskām tikšanām, pilsētas dalās ar atziņām un daudzveidīgām stratēģijām, sadarbojoties, lai izpētītu risinājumus, kas izrādījušies veiksmīgi citās pašvaldībās, un kā šīs atziņas var pielāgot savam kontekstam.
Šeit ir daži piemēri par risinājumiem, kurus PUMA partneri ir neatkarīgi īstenojuši vietējā līmenī, iedvesmojoties no pieredzes un praksēm, kas prezentētas PUMA tīklā.
1. Idejas, kas rosināja rīcību: “Velo Bus” ieviešana Latvijā un Spānijā
Pirms pievienošanās PUMA tīklam gan Dienvidkurzemes novads Latvijā, gan Viladekansas pašvaldība Spānijā saskarās ar izaicinājumiem, cenšoties veicināt ilgtspējīgu nokļūšanu uz skolu reģionos, kur galvenais pārvietošanās veids bija automašīnas. Pateicoties PUMA iniciatīvai, abas pašvaldības iepazinās ar “Velo Bus” koncepciju – sistēmu, kurā tiek izveidots īpašs velomaršruts, kas darbojas kā skolas autobuss, savācot skolēnus un droši pavadošos viņus uz skolu. Šī ideju apmaiņa starp PUMA partneriem ļāva izmantot jau pārbaudītus risinājumus, nevis izgudrot velosipēdu no jauna.
“Mēs paši to uzņēmāmies, izmēģinājām un tagad redzam, ka tas darbojas kā ķēde. Mēs dalījāmies savā pieredzē ar citu pašvaldību pārstāvjiem, un pēc mūsu tikšanās viņi izrādīja interesi, sakot: “Labi, mums arī tas jāizmēģina.” Nākamajā starptautiskajā sanāksmē mūsu vadošie partneri norādīja, ka viņi būs nākamie, kas to izmēģinās. Tāpēc uzskatu, ka pieredzes apmaiņa ir viens no nozīmīgākajiem šī projekta sasniegumiem,” Ilva Markus-Narvila, Dienvidkurzemes novada pašvaldības projektu vadītāja.
2. Elektrovelosipēdu koplietošana Grieķijā: pārmaiņu virzītājs jauniešu pārvietošanās paradumos
Vēl viena vietējā aktivitāte, ko uzsākusi viena no PUMA tīkla partnerpašvaldībām – Larisas pašvaldība Grieķijā – bija elektrovelosipēdu koplietošanas sistēmas ieviešana. Sistēma ietver 50 elektriskos velosipēdus un 10 dokstacijas, kas stratēģiski izvietotas nozīmīgās pilsētas vietās. Tā izmanto lietotājiem draudzīgu tehnoloģiju, tostarp mobilo lietotni rezervācijām, braucienu izsekošanai reāllaikā un maksājumu veikšanai, padarot sistēmu pieejamu un finansiāli izdevīgu visiem iedzīvotājiem.
“Ar šo elektrovelosipēdu sistēmu, ko mēs esam ieviesuši, mums ir izdevies mainīt pārvietošanās paradumus, īpaši jauniešu vidū, pilsētas teritorijā. Tagad viņi biežāk izmanto videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, piemēram, velosipēdus, kā arī izmanto veloceļus, lai nokļūtu ne tikai pilsētas centrā, bet arī piepilsētās un citos rajonos,” skaidroja Vasilis Mitsios, Larisas pašvaldības attīstības organizācijas ārējais eksperts.
3. Sabiedriskā transporta modernizācija Lietuvā
Zaļais reģions Lietuvā, kas ietver Jurbarkas, Šilales, Taurages novadus un Pagēģu pašvaldību, kurā dzīvo aptuveni 90 000 iedzīvotāju, saskarās ar fragmentētu sabiedriskā transporta sistēmu. Vairāk nekā 56,7 % no visiem reģiona ceļojumiem tika veikti ar automašīnu, jo bija nekonsekventa biļešu sistēma un ierobežotas iespējas ērti pārvietoties starp pašvaldībām reģionā.
Iedvesmojoties no diskusijām PUMA tīklā, tika ieguldīti līdzekļi 22 elektrobusu iegādē, kas tagad kursē starp četriem Zaļā reģiona pašvaldību centriem. Projekts būtiski uzlaboja pilsētas transporta ilgtspēju un efektivitāti vietējā līmenī.
“Mēs centāmies padarīt sabiedrisko transportu pievilcīgāku un pieejamāku visiem, tāpēc strādājām pie autobusu pieturu un visas saistītās infrastruktūras uzlabošanas, lai tās būtu ērtākas un drošākas lietošanā. Papildus tam mēs fokusējamies uz jaunāko bērnu apmācību, kā droši un ilgtspējīgi izmantot autobusus, dodoties no mājām uz skolu,” skaidroja Simas Gaidelionis no Taurages pašvaldības Lietuvā.
4. Ielu dizaina un pieejamības pārdomāšana Zagrebā
Pilsētās transporta sistēmas bieži galvenokārt fokusējas uz automašīnām. Zagrebas pilsēta Horvātijā vēlējās mainīt šo pieeju, liekot prioritāti saviem iedzīvotājiem un atbalstot gājējus un velosipēdistus.
Balstoties uz pieredzi un mācībām no citiem PUMA partneriem, Zagrebas Universitātes Transporta un satiksmes zinātņu fakultāte veica ietekmes pētījumus gan pirms, gan pēc pilsētas gājēju zonu paplašināšanas.
Rezultāti? “Iedzīvotāji ir apmierināti ar veiktajām izmaiņām. Šī teritorija ir kļuvusi par koplietojamu telpu gājējiem un velosipēdistiem, kas ir draudzīgāka riteņbraucējiem. Turklāt iedzīvotājiem šajā zonā, kas vēlas iebraukt ar automašīnu, ir nepieciešama atļauja,” paskaidroja Marko Slavulj, asociētais profesors Zagrebas Universitātes Transporta un satiksmes zinātņu fakultātē.
5. Cilvēku, tostarp minoritāšu grupu, izvirzīšana centrā
Tradicionāli satiksmes pētījumi koncentrējās uz automašīnām un transportlīdzekļu plūsmu. Tomēr PUMA projekts ir mainījis uzmanību uz aktīvo mobilitāti, kas ietver gājēju, velosipēdistu un skrejriteņu izmantošanu. Skaitot gājēju un velosipēdistu skaitu, pilsētas tagad var pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, lai uzlabotu infrastruktūru nemotorizētai pārvietošanās veidam. Šī pieeja nodrošina, ka ieguldījumi aktīvās mobilitātes infrastruktūrā tiek veikti, balstoties uz reālu pieprasījumu, kas noved pie labākiem pilsētplānošanas rezultātiem.
“Agrāk mēs parasti fokusējāmies uz transportlīdzekļiem, un pateicoties PUMA, mēs varējām mainīt šo pieeju un koncentrēties uz cilvēkiem,” paskaidroja Dorota Gajda-Kutowińska, vecākā eksperte ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes un ES projektu jautājumos Gdaņskas pašvaldībā.
Ilgtspējīga mobilitāte nav tikai par emisiju samazināšanu; tā ir arī par taisnīgumu un pieejamību visiem. Novā Goricā, Slovēnijā, un Čento, Itālijā, marginālās kopienas, kas līdz šim bija izslēgtas no transporta plānošanas diskusijām, tagad tiek iesaistītas pilsētu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā.
“Taisnīgas mobilitātes sistēmas izveide ir būtisks izaicinājums mūsu pilsētas nākotnei. Lai to risinātu, mēs nolēmām iesaistīt pēc iespējas vairāk mūsu minoritāšu kopienu locekļu. Mēs meklējām viņu viedokļus un ierosinājumus, un pirmo reizi viņi tika iekļauti mūsu kopienas diskusijās, daloties ar savām idejām un bažām. Mūsu pienākums un apņemšanās ir ņemt vērā šīs perspektīvas,” sacīja Umberto Amoroso, Eiropas projektu vadītājs Čento pašvaldībā Itālijā.
Kādas ir svarīgākas atziņas citām pilsētām, kuras vēlas padarīt savu transportu zaļāku?
• Sadarbība paātrina pārmaiņas: mācīšanās no citām pilsētām palīdz izvairīties no mēģinājumu un kļūdu pieejas, ietaupot laiku un resursus.
• Uzvedības maiņa ir iespējama: nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un zināšanas, cilvēki ir gatavi pieņemt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus.
• Integrētas sistēmas uzlabo pieejamību: modernu un digitālu risinājumu, piemēram, elektronisko biļešu sistēmu izmantošana, var palīdzēt padarīt sabiedrisko transportu pieejamāku un tādējādi palielināt tā izmantošanu.
• Pilsētas draudzīgas gājējiem ir efektīvas: gājēju zonu paplašināšana veicina cilvēkus vairāk pārvietoties kājām un ar velosipēdiem.
• Iekļaujošums ir svarīgs: iesaistot visus iedzīvotājus, tostarp sociāli neaizsargātās grupas, tiek veidoti taisnīgāki un efektīvāki mobilitātes risinājumi.
Eiropas un citu reģionu pilsētas saskaras ar pieaugošām problēmām, kas saistītas ar satiksmes sastrēgumiem un piesārņojumu. PUMA piedāvā modeli, kā mazas un vidējas pilsētas var mācīties vienai no otras ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes praksēs. Sadarbība starp ieinteresētajām pusēm, pieredzes apmaiņa un praktiski gadījumu pētījumi parāda, ka, pateicoties zināšanām, pilsētas var radīt ilgtspējīgu nākotni — risinājumu pa transporta risinājumam.
PUMA darbs noslēgsies 2025. gada decembrī. Noskaties šo video, lai uzzinātu vairāk par projekta cilvēkiem, un seko jaunākajām aktualitātēm PUMA projekta LinkedIn kontā.
