2020. gada 27. novembrī notika VEFRESH pilsētas ideju hakatons, kura laikā komandām bija iespēja attīstīt savas idejas modernākai, zaļākai un attīstītākai Rīgas pilsētai. Dalībai hakatonā bija pieteikušies vairāk par 75 cilvēkiem, to starpā: gan studenti, gan pilsētvides un IT jomas eksperti, gan Rīgas domes pārstāvji. Pasākumu atklāja un deva iedvesmu Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un Startup Wise Guys pārstāve Zane Bojāre.
VEFRESH ir inovāciju kustība, kas plāno attīstīt viedpilsētas inovācijas telpu VEF apkaimē un apkartējās teritorijās. Kustības mērķis ir veidot VEF apkaimi kā mūsdienīgu un sociāli aktīvu pilsētas daļu ar dzīvīgu kultūras, inovāciju un izglītības pasākumu programmu.
Hakatonā atklāti pilsētu izaicinājumi un priekšlikumi:
1. Radīt pilsētas karti gājējiem
Kartes un maršrutēšanas lietotnes mūs, gājējus, uztver kā nelielas automašīnas, kurus principā neietekmē nekādi ārējie apstākļi. Taču mēs visi zinām, ka ne vienmēr labākais maršruts ir tas īsākais! Par iemeslu tam var būt pārāk aktīva satiksme, pārāk šaura ietve, slikts segums, nobrauktuvju, virszemes šķērsojumu vai apgaismojuma trūkums. Sietlā ar projekta Open sidewalks palīdzību un iedzīvotāju iesaisti ietvju kartēšanā tapis risinājums accessmap.io. Vai ko līdzīgu varam izveidot arī Rīgai?
2. Veidot velo risinājumu neaktīvajai VEF tilta daļai
VEF pārvadam nepieciešama rekonstrukcija, bet tā netiks uzsākta ātrāk kā 2025. gadā. Ko darīt līdz tam? Šobrīd 90% velobraucēju izvēlas pārvietoties tikai pa vienu gaisa tilta pusi, bet ievērojamus atvieglojumus varētu sniegt vienmērīgāka gājēju un velo plūsmas sadalīšana pa abām tilta pusēm.
3. Iedzīvināt tukšo skvēru pie G. Zemgala un Brīvības gatvēm
Kā padarīt apkārtni ap G.Zemgala un Brīvības gatvju krustojumu cilvēkiem draudzīgāku? Rīgas attīstības plānā šobrīd nav scenārija šo satiksmi mierināt, un nākotnē transporta plūsmas šeit tikai pieaugs. Vai varam labiekārtot apkaimes tukšos skvērus ap krustojumu tā, lai tie mazinātu negatīvo autotransporta ietekmi un radītu gājējiem patīkamu publisko ārtelpu? Varbūt jau nākamajā pavasarī varam ko ierīkot uz pašvaldības zemes pie Biķernieku ielas pievada krustojumam?
4. Radīt vienotu platformu pilsētas izaicinājumiem un to risinājumiem
Platformā uzlabo.lv iespējams publicēt savu ideju pilsētas uzlabošana un meklēt domubiedrus tās tālākai virzībai, bet kur vērsties, ja ar savām zināšanām un darbaspējām esi gatavs piedalītos arī kāda risinājuma izstrādē? Šobrīd dažādi publiski uzsaukumi pilsētas izaicinājumu risināšanā noris ļoti fragmentēti un īslaicīgi, tāpēc jautājam - kādai jābūt un kā jāfunkcionē vienotai platformai, kurā pašvaldības un uzņēmumi varētu publicēt aktuālos izaicinājumus un atrast ne tikai tiem piemērotus risinājumus, bet arī šo risinājumu izstrādātājus?
5. Radīt publiskās ārtelpas iespēju karti
Lai iedzīvotāji varētu identificēt konkrētas vietas, kur apkaimē pašvaldība var izvietot atpūtas laukumu, zaļo zonu vai ko citu, tiem nepieciešama pārskatāma informācija par pašvaldības īpašumiem. Šobrīd nav ērta bezmaksas risinājuma, kur apskatīt vienuviet Rīgas pašvaldībai piederošās ēkas un zemes gabalus. Tāpat šādā vietnē pašvaldība varētu atspoguļot arī jau esošos pilsētas plānus konkrētām teritorijām, lai iedzīvotāji varētu ērti uzzināt par plānoto.
6. Veicināt mikromobilitātes iespējas ap skolām
Kādas ir skolnieku iespējas patstāvīgi un droši nokļūt skolā kājām vai ar divriteni? Populārāko skolā nokļūšanas maršrutu analīze varētu atklāt konkrētas problēmas, kuras novēršot varētu samazināt nepieciešamību vecākiem pievest bērnus pie skolas.
7. Radīt Rīgas koku bibliotēku
Gan pilsētai, gan aktīvajiem iedzīvotājiem trūkst pārskata par kokiem pilsētā. Tas traucē gan sekot līdzi to aprūpei, ziņot par novērotajām problēmām, un uzmanīt to neatļautu izciršanu. Piem., Ņujorkā izveidots risinājums NYC Street Trees, kur iespējams uzzināt gan koku skaitu, gan šķirnes konkrētās pilsētas vietās. Vai varam ko līdzīgu izveidot Rīgai? Iespējams apsvērt dažādus datu vākšanas modeļus, iesaistot iedzīvotājus, pašvaldības struktūrvienības un skolas. Nākotnē pilsētas vadībai ir vīzija par Pilsētas dārznieku kā galveno šādas informācijas pārvaldītāju.
8. Veicināt apkaimju tūrisma iespējas
Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, ka pilsētās trūkst atpūtas iespēju, kas nav lielveikali, kafejnīcas vai kino, bet ļautu cilvēkiem pavadīt brīvo laiku publiskajā ārtelpā. Kā varam palīdzēt iedzīvotājiem atklāt interesanto tepat Rīgā? Dažas apkaimes jau sākušas veidot vietējos pastaigu maršrutus vai rūpējas par konkrētiem kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem. Kā popularizēt jau esošās iniciatīvas un veicināt jaunu pastaigu maršrutu rašanos?
9. Sabiedriskais transports kā iekļaujošs elements pilsētas mobilitātē
Kā veicināt mikromobilitātes mijiedarbību ar Rīgas sabiedrisko transportu kā mobilitātes mugurkaulu? Kā nodrošināt integrēta norēķina “last mile” risinājumus nokļūšanai pie sabiedriskā transporta tīkla, kas vērsti ne tikai uz ērtībām pasažieriem, bet arī uz energoefektivitāti mikromobilitātē, pasažieru pieaugumu sabiedriskajā transportā, drošību uz ceļa (samazināti gari mikromobilitātes pārbraucieni)?
10. Atvērt ērtai lietošanai skolu sporta laukumus
“15 minūšu pilsētas” zelta likums ir maksimāli izmantot katru jau pilsētā uzbūvēto kvadrātmetru. Vai Rīgas skolu sporta laukumi un zāles ir pilnībā noslogotas? Kā interesentiem viegli uzzināt par pieejamajām iespējām un tās norezervēt savām interesēm?
11. Izveidot vīziju iekšpagalmu attīstībai
Lielai daļa daudzstāvu ēku iekšpagalmu, kas varētu būt ērta atpūtas vieta iedzīvotājiem, šobrīd pilda tikai autostāvvietu funkciju. Kā jāizskatās nākotnes iekšpagalmiem? Kādām jābūt tajos iekļautajām iespējām senioriem, bērniem, jauniešiem un ģimenēm? Kā organizēt auto stāvvietas un kā sekmēt mikromobilitātes izmantošanu?
12. Soli tuvāk iedzīvotājiem draudzīgai būvvaldei
Patvaļīga būvniecība rada draudus gan īpašuma, gan kopējai sabiedrības drošībai. Taču kā nodrošināt, ka būvvaldes saskaņojumu procesi ir saprotami arī cilvēkiem bez arhitekta diploma? Būvvaldes mājaslapā pieejamais saturs šobrīd orientēta uz jomas profesionāļiem.
13. Izstrādāt priekšlikumus nokrišņu ietekmes mazināšanai uz kanalizācijas sistēmu
Rīgā ir 2 kanalizācijas sistēmas - viena ir lietus notekūdens savākšanai, otra pamatā - sadzīves un ražošanas notekūdeņiem (centralizētā kanalizācijas sistēma). Vietās, kur nav izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, lietus notekūdeņi no ielām, ēkām un pagalmiem tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā. Nokrišņu laikā vietām tiek pārslogotas abas kanalizācijas sistēmas, veidojas lielas peļķes, paaugstinās piesārņojuma riski, kas kopumā rada nozīmīgus izdevumus visiem rīdziniekiem. Tāpat pilsētā eksistē teritorijas, kurās nav vēl neviena kanalizācijas sistēma. Pilsēta vēlas ne tikai efektīvi apsaimniekot lietus notekūdeņu sistēmas, bet arī attīstīt zaļo infrastruktūru.
14. Veidot vienotu ielu būvdarbu karti
Ik pa laikam pilsētā var novērot, ka vienu gadu ielai tiek mainīts segums, bet nākamo tā tiek atkal rakta vaļā, lai veiktu inženierkomunikāciju remontdarbus. Šobrīd plānoto darbu informācija pieejama tikai katras struktūrvienības mājaslapā. Kā veicināt sadarbību starp dažādām iestādēm būvdarbu kalendāra optimizēšanai? Vai varam izveidot vienotu rīku, kur ielu būvniecības plāni redzami vienā kartē?
Vairāk par VEFRESH šeit.
Jaunai iedvesmai iesakām paklausīties arī VEFRESH audio sērijas, kur notika sarunas ar vietējiem un ārvalstu ekspertiem par dažādiem pilsētu labas prakses risinājumiem: https://www.vefresh.com/audio
Rakstu sagatavoja:
Anastasija Bizjajeva
URBACT Nācionālais kontaktpunkts
